"Onkovirusoloģija" ir vīrusoloģijas nozare, kas pēta onkogēnus vīrusus — t.i., vīrusus, kas spēj izraisīt vēža attīstību, inficējot šūnas un traucējot to normālu augšanu un dalīšanos.
Īsumā:
Tas ir zinātnes virziens, kas koncentrējas uz vīrusiem, kas saistīti ar vēža rašanos.
Piemēri no onkovirusoloģijas pētījumiem:
1. Cilvēka papilomas vīruss (HPV)
— Atsevišķi tipi (piemēram, HPV-16 un HPV-18) ir tieši saistīti ar dzemdes kakla vēzi, kā arī ar dažiem galvas, kakla un anālā kanāla audzējiem.
2. Epsteina-Barra vīruss (EBV)
— Saistīts ar dažiem limfomiem (piemēram, Berkita limfomu) un nazofaringeālo karcinomu.
3. Hepatīta B vīruss (HBV) un hepatīta C vīruss (HCV)
— Hroniskas infekcijas var novest pie aknu cirrozes un hepatocelulārā karcinoma.
4. Cilvēka T-limfotropais vīruss (HTLV-1)
— Var izraisīt pieaugušo T-limfocītu leikēmiju/limfomu.
Onkovirusoloģija pēta šo vīrusu mehānismus, to mijiedarbību ar saimniekšūnu, kā arī iespējas novērst vai ārstēt ar tiem saistītos vēžus (piemēram, izmantojot vakcīnas, kā HPV vakcīna).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.