onkogenitāte
Onkogenitāte (no grieķu: onkos — "tūska, audzējs" un genesis — "izcelšanās") ir vielas, starojuma vai cita aģenta spēja izraisīt vēža attīstību, bojājot šūnu ģenētisko materiālu un veicinot nekontrolētu šūnu dalīšanos.
Īsumā:
Tas ir vēža izraisošs efekts.
Piemēri onkogēniem faktoriem:
1. Ķīmiskās vielas:
- Tabakas dūmi — satur nitrozamīnus, policikliskos aromātiskos ogļūdeņražus (piemēram, benzpirēnu), kas izraisa plaušu, mutes un kakla vēzi.
- Azbests — saistīts ar plaušu vēzi un mezoteliomu.
- Aflatoksīns (pelējuma toksīns graudos) — var izraisīt aknu vēzi.
2. Fizikālie faktori:
- Jonizējošais starojums (rentgenstari, radioaktīvie izotopi) — palielina leikēmijas, vairogdziedzera un citu audzēju risku.
- UV starojums (saules starojums) — izraisa ādas vēža attīstību, bojājot DNS.
3. Bioloģiskie aģenti:
- Vīrusi — piemēram, cilvēka papilomas vīruss (HPV) saistīts ar dzemdes kakla, mutes un rīkles vēzi; Epsteina-Barra vīruss — ar dažiem limfomiem.
- Baktērijas — Helicobacter pylori var veicināt kuņģa vēzi.
4. Iekšējie faktori:
- Hormonālie traucējumi (piemēram, estrogēna pārākumā) — var veicināt krūts vai dzemdes vēzi.
- Iedzimtas ģenētiskās mutācijas (piemēram, BRCA1/2 gēns) — ievērojami palielina krūts un olnīcu vēža risku.
Svarīgi: Onkogenitāte parasti izpaužas ilgstošas iedarbības rezultātā, un vēža attīstībai bieži nepieciešami vairāki soli (DNS bojājumu uzkrāšanās, imūnsistēmas vājināšanās u.c.).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.