Nukleīnskābe ir liela organiskā molekula, kas glabā un pārraida ģenētisko informāciju dzīvajos organismos. Tās ir veidotas no nukleotīdiem, kas savienoti ķēdē.
Galvenie veidi:
1. DNS (dezoksiribonukleīnskābe) – glabā ilgtermiņa ģenētisko kodu.
Piemērs: DNS nosaka cilvēka ārējos pazīmes (piemēram, acu krāsu) un iedzimtas īpašības.
2. RNS (ribonukleīnskābe) – piedalās informācijas pārvadīšanā un olbaltumvielu sintēzē.
Piemērs: mRNS (vēstnesa RNS) nēsā instrukcijas no DNS uz ribosomām, lai sintetizētu olbaltumvielas (piemēram, insulīnu).
Citas nozīmes:
Nukleīnskābju sekvences izmanto ģenētiskajos testos (piemēram, noteikšanai vai cilvēks ir nesējs konkrētam ģenam).
Vīrusiem (piemēram, gripas vai HIV) kā ģenētiskais materiāls var būt RNS vai DNS.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.