"Nototēnija" ir zooloģijas termins, kas apzīmē dienvidu zivju sugu daudzveidību un to izplatību galvenokārt Dienvidu puslodē, īpaši Antarktīdas un subantarktiskajos ūdeņos.
Termins cēlies no grieķu vārdiem:
- notos (νότος) — "dienvidi"
- taenia (ταινία) — "lente" vai "svītra" (atsaucoties uz dažu sugu ķermeņa formu vai rakstu)
Īsumā: Nototēnijas ir dienvidu aukstūdens zivis, kas pārsvarā mīt Antarktīdas reģionā.
Piemēri:
1. Antarktīdas mencu zivs (Dissostichus mawsoni) — liela plēsīga nototēnija, kas sasniedz līdz 2 m garumam, svarīga komerciālai nozarei.
2. Ledus zivs (Champsocephalus gunnari) — neliela suga, kas barojas ar kriliem, nozīmīga pārtikas ķēdē Antarktīdā.
3. Antarktīdas sudrabzivs (Pleuragramma antarctica) — svarīga barības avots daudzām putnu un zīdītāju sugām.
Interesanti fakti:
- Dažas nototēnijas ražo antīsasalšanas olbaltumvielas, kas ļauj tām izdzīvot zemāk par 0°C.
- Tās ir galvenā zivju grupa Antarktīdas jūras ekosistēmā.
- Dažas sugas ir pelagiskas (peld atklātos ūdeņos), bet citas — bentiskas (dzīvo pie okeāna dibena).
Termins "nototēnija" bieži lietots zinātniskajā literatūrā un ģeogrāfiskajā zooloģijā, lai apzīmētu šo reģionāli specifisko zivju grupu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.