"Notece" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē ūdens plūsmu pa noteiktu gultni — tas var būt gan upe, gan strauts, gan pat mākslīgi izveidota ūdens novadīšanas sistēma.
Būtībā tas ir ūdens ceļš, pa kuru tas plūst no augstākām vietām uz zemākām.
Īss skaidrojums:
Notece = ūdens plūsma pa noteiktu gultni (dabisku vai mākslīgu).
Piemēri:
1. Dabiskā notece:
"Upju tīkls veido galveno noteci Latvijā."
"Pēc lietus grāvī veidojās strauja notece."
2. Mākslīgā notece:
"Lauku meliorācijas sistēmā tika izbūvēta efektīva notece, lai novadītu lieko ūdeni."
"Jumta notekcaurules nodrošina lietus ūdens noteci."
3. Pārnestā nozīmē (retāk):
"Sarunu notece bija nepārtraukta un dzīva." (t.i., plūsma, norise)
Saistītie termini:
- Virszemes notece — ūdens plūsma pa zemes virsmu.
- Paslēptā notece — ūdens kustība pazemē (gruntsūdeņos).
- Noteces baseins — teritorija, no kuras ūdens plūst vienā ūdensteces virzienā.
Vārds bieži lietots hidroloģijā, ģeogrāfijā un lauksaimniecībā, aprakstot ūdens pārvaldību.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.