norobežojums
"Norobežojums" latviešu valodā nozīmē ierobežojums, ierobežošana, atdalīšana vai izolācija — tas ir, kaut kā robežu noteikšana vai ierobežošana telpā, laikā, darbībā vai tiesībās.
Galvenās nozīmes:
1. Fiziska atdalīšana (piemēram, ar žogu, sienu).
2. Likuma vai noteikumu ierobežojums (piemēram, aizliegums).
3. Sociāla vai funkcionāla izolācija (piemēram, speciāla zona).
Piemēri:
1. Teritoriāls norobežojums
"Pilsētas centrā izveidoja norobežojumu būvdarbu laikā."
(Nozīme: fiziski atdalīta teritorija.)
2. Tiesisks norobežojums
"Likums paredz norobežojumu kustībai mežā ugunsgrēka draudu periodā."
(Nozīme: ierobežojums darbībai.)
3. Sociāls norobežojums
"Sabiedrībā pastāv norobežojums pret cilvēkiem ar atšķirīgu viedokli."
(Nozīme: izolācija vai distancēšanās.)
Sinonīmi: ierobežojums, atdalīšana, izolācija, limits, barjera.
Antonīmi: brīvība, atvērtība, pieejamība, integrācija.
Vārds bieži lietots oficiālos dokumentos, likumos, plānošanas vai drošības kontekstā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.