normaņi
"Normaņi" (angļu: Normans) ir vēsturisks termins, kas apzīmē ziemeļu (skandināvu) izcelsmes tautu, kas 10.–11. gadsimtā apmetās Ziemeļfrancijas Normandijas apgabalā, pārņēma franku valodu un kultūru, bet saglabāja kaujiniecisko garu.
Galvenās nozīmes aspekti:
1. Izcelsme – sākotnēji vikingu (skandināvu) ieceļotāji.
2. Kultūra – ātri asimilējās franču sabiedrībā, bet veidoja unikālu karotāju aristokrātiju.
3. Ekspansija – slaveni ar iekarojumiem un militāro organizāciju.
Piemēri:
1. Anglijas iekarošana 1066. gadā – Normandijas hercogs Viljams I (Viljams Iekarotājs) sakāva anglosakšus Heistingas kaujā un kļuva par Anglijas karali.
2. Dienviditālijas un Sicīlijas karalistes – 11.–12. gadsimtā normaņi izveidoja spēcīgas valstis Vidusjūras reģionā, apvienojot franču, skandināvu un vietējās tradīcijas.
3. Krusta karu dalībnieki – normaņu bruņinieki bija nozīmīgi Pirmajā krusta karā (piemēram, Bohēmunda I vadītā Antiokijas iekarošana 1098. gadā).
Mūsdienās:
Termins dažkārt lietots arī Normandijas iedzīvotāju apzīmēšanai, bet vēsturiskajā kontekstā tas galvenokārt saistīts ar viduslaiku karotājiem un to mantiniekiem.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.