nomnieks

"Nomnieks" latviešu valodā nozīmē īrnieks — cilvēks, kas izīrē (nomā) kādu īpašumu (dzīvokli, māju, zemi, telpu u.c.) no tā īpašnieka par noteiktu samaksu (īri).

Piemēri lietojumā:
1. Mājas īpašnieks un nomnieks parakstīja līgumu uz vienu gadu.
2. Ja nomnieks laikus nemaksā īri, īpašniekam ir tiesības viņu izrakstīt.
3. Šīs zemes nomnieks tur tur kūtiņu un audzē dārzeņus.

Sinonīmi: īrnieks, nomas līguma pusē (formāli).
Pretējais jēdziens: īpašnieks, izīrētājs.

Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'nomnieks' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI ^BETA

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.

Įrašas
Paaiškinimas	"Nomnieks" latviešu valodā nozīmē īrnieks — cilvēks, kas izīrē (nomā) kādu īpašumu (dzīvokli, māju, zemi, telpu u.c.) no tā īpašnieka par noteiktu samaksu (īri). Piemēri lietojumā: 1. Mājas īpašnieks un nomnieks parakstīja līgumu uz vienu gadu. 2. Ja nomnieks laikus nemaksā īri, īpašniekam ir tiesības viņu izrakstīt. 3. Šīs zemes nomnieks tur tur kūtiņu un audzē dārzeņus. Sinonīmi: īrnieks, nomas līguma pusē (formāli). Pretējais jēdziens: īpašnieks, izīrētājs.