nominālcena
Nominālcena (no latīņu nominalis — "nosaukuma") ir preces vai pakalpojuma oficiālā, nosacītā vai simboliska cena, kas var neatspoguļot tās reālo vērtību tirgū. To bieži izmanto grāmatvedībā, statistikā vai juridiskos dokumentos, lai apzīmētu nominālvērtību, nevis faktisko tirgus cenu.
Galvenās nozīmes:
1. Simboliska cena — neliela summa, kas maksāta par kaut ko, lai oficiāli noformētu darījumu (piemēram, 1 eiro par īpašumu pārdošanu radiniekam).
2. Nominālvērtība — vērtība, kas norādīta uz vērtspapīra (obligācijas, akcijas) vai naudas banknotes.
3. Bāzes cena — atsauce cenu salīdzināšanai (piemēram, inflācijas aprēķinos).
Piemēri:
1. Juridisks darījums:
"Vecāki pārdeva dzīvokli bērnam par nominālcenu 1 eiro, lai izvairītos no mantojuma nodokļiem."
2. Finanšu instruments:
"Obligācijas nominālcena ir 1000 eiro, bet tirgū to var pirkt par 950 eiro."
3. Statistika:
"Lai analizētu patēriņa izmaiņas, ekonomisti salīdzina preču nominālcenas dažādos gados, pēc tam koriģējot tās ar inflāciju."
Īsumā: Nominālcena bieži vien ir formāla vai teorētiska vērtība, nevis reālā maksājamā summa.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.