"Noklunkšķēt" ir darbības vārds, kas latviešu valodā apzīmē klusu, smagu priekšmeta krišanu vai nokrišanu, bieži vien pavadītu ar dobju, klusu skaņu (piemēram, kā akmens iekrīt ūdenī vai grāmatu nokrīt uz grīdas).
Piemēri:
1. No jumta noklunkšķēja liels sniega gabals.
(Sniega gabals nokrita ar dobju, klusu skaņu.)
2. Viņa roka noklunkšķēja, un atslēgas nokrita uz grīdas.
(Atslēgas nokrita ar klusu metālisku skaņu.)
Papildus nianses:
- Vārds bieži lietots, lai aprakstītu smaguma un dobjuma sajūtu krišanas brīdī.
- Atšķiras no "nokrist" ar to, ka uzsver raksturīgo skaņu, nevis tikai krišanas faktu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.