"Neticamība" nozīme:
Tas ir abstrakts lietvārds, kas apzīmē negatīvu īpašību — kāda cilvēka vai parādības neuzticamību, nepastāvīgumu, mainīgumu vai neuzticību. Vārds izsaka trūkumu uzticēties kādam vai kaut kam, jo tas nav stabils, pārliecinošs vai lojāls.
Piemēri lietojumā:
1. Cilvēka raksturam:
"Viņa neticamība darbā izpaudās kavēšanās un nepildīti solījumi."
(Šeit tas nozīmē, ka cilvēks nav uzticams.)
2. Parādībai vai informācijai:
"Laika prognožu neticamība liek tūristiem ņemt lietusmēteļus līdzi."
(Prognozes bieži mainās vai nepiepildās.)
3. Attiecībās:
"Šķiršanās iemesls bija vīra neticamība un meli."
(Lieto kā sinonīmu "neuzticībai" vai "nelojalitātei".)
Sinonīmi: neuzticamība, nepastāvīgums, mainīgums, nelojalitāte.
Antonīmi: uzticamība, stabilitāte, lojalitāte, pārliecība.
Vārds "neticamība" bieži lietots gan ikdienas sarunās, gan oficiālākos kontekstos, lai raksturotu cilvēkus, informāciju, pakalpojumus vai situācijas, kurām nevar pilnībā uzticēties.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.