nerunība
"Nerunība" nozīmē nespēju runāt (parasti dzimšanas brīdī vai agri bērnībā) vai valodas trūkumu (piemēram, situācijās, kad cilvēks neprot izteikties).
Piemēri:
1. Medicīnisks konteksts:
Pēc dzimšanas traumas bērnam tika diagnosticēta nerunība, un viņš sāka apgūt zīmju valodu.
2. Metaforisks lietojums (valodas trūkums):
Dzejnieks rakstīja par mūzikas nerunību — tās spēju izteikt to, ko vārdi nespēj.
Sarunā viņa nerunība radīja nepatiku, jo viņš atteicās komentēt svarīgus jautājumus.
Sinonīmi: mēmums, mutējums (retāk lietots).
Atšķirība: "Mēmums" biežāk norāda uz fizisku nespeju runāt, bet "nerunība" var būt arī pārnestā nozīmē.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.