nerātne
"Nerātne" nozīme:
Tas ir lietvārds, kas apzīmē neuzmanību, paviršību, rupjību vai neveiklību darbībā, uzvedībā vai izteiksmē. Nerātne bieži izpaužas kā neapdomīga rīcība, kas var izraisīt nepatikšanas, kaitējumu vai neērtības.
Piemēri:
1. Darbībā:
"Ar savu nerātni viņš nokrita no kāpnēm, jo skrēja, neskatoies kurp."
2. Vārdu izvēlē:
"Viņa nerātnes dēļ sarunā izteica aizvainojošu piezīmi, ko pēc tam nožēloja."
3. Ikdienas situācijā:
"Nerātnes pēc viņš aizmirsa izslēgt krānu, un vannas istaba applūda."
Sinonīmi: neuzmanība, paviršība, neapdomība, neveiklība.
Antonīmi: uzmanība, rūpība, apdomība, veiklība.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.