"Nepmanis" ir vēsturisks termins, kas Padomju Savienībā (īpaši 1920. gados, ŅEPa laikā) apzīmēja privātu uzņēmēju vai spekulantu, kas nodarbojās ar tirdzniecību vai ražošanu, izmantojot tirgus mehānismus, nevis valsts plānus.
Īss skaidrojums:
Tas bija negatīvi nosodīts vārds padomju propagandā, kas uzsvēra šo personu mantkārību un "buržuāzisko" raksturu, kaut arī viņi legāli darbojās ŅEPa ietvaros.
Piemēri lietojumā:
1. "Pēc revolūcijas daži nepmaņi, pārdodot deficītās preces, ātri vien kļuva bagāti."
2. "Padomju avīzes rakstīja, ka nepmaņi izsaimnieko strādniekus, paaugstinot cenas."
Vēsturiskais konteksts:
Termins radušies no saīsinājuma ŅEP (Jaunā ekonomiskā politika) + -manis (no krievu vārda "человек" — cilvēks). ŅEPa laikā (1921–1928) privātā tirdzniecība bija atļauta, taču nepmaņi vēlāk tika vajāti, kad Staļins atcēla ŅEPu un uzsāka kolektivizāciju.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.