nepamatotība
"Nepamatotība" nozīmē pamatnes vai pamatojuma trūkumu — kaut ko, kas nav pamatots, pierādīts vai pamatots ar faktiem, loģiku vai pierādījumiem.
Īsumā:
Tas apzīmē apgalvojumu, domu, aizspriedumu vai lēmumu, kuram nav pamata, kas balstās uz nezināšanu, spekulācijām vai neuzticamiem avotiem.
Piemēri:
1. Sarunā:
"Viņa bažas par projekta neveiksmi bija nepamatotas — viss noritēja pēc plāna."
(Bažām nebija reālu pamatu.)
2. Medijos:
"Apsūdzības viņa pretīgajā darbībā izrādījās nepamatotas, jo trūka pierādījumu."
(Apsūdzības nebija pamatotas ar faktiem.)
3. Ikdienā:
"Bērna bailes no tumsas bieži ir nepamatotas, taču reālas viņa izjūtām."
(Bailēm nav objektīva pamata, bet tās jūtas īstas.)
4. Lēmumu pieņemšanā:
"Vadītāja nepamatota aizspriedumu dēļ tika noraidīts labs priekšlikums."
(Lēmums balstījās uz neobjektīviem uzskatiem, nevis faktiem.)
Sinonīmi: bezpamatība, nepierādītība, neapstiprinātība.
Pretējais vārds: pamatotība.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.