neofašisms
"Neofašisms" ir moderna, pēc Otrā pasaules kara radušās ideoloģijas un politiskās prakses forma, kas atjauno un pielāgo klasiskā fašisma elementus mūsdienu apstākļos. Tas parasti izpaužas kā nacionālisms, autoritārisms, etniskā vai kultūras superioritāte, populisms un demokrātijas institūciju apšaubīšana, bieži vien kombinējot ar agresīvu retoriku, miesassargu kustībām un konspirāciju teorijām.
Galvenās iezīmes:
- Ekstrēms nacionālisms un lepnums par etnisko identitāti.
- Ienaidīgums pret imigrāciju, multikulturālismu un globālajām institūcijām (piem., ES).
- Autoritāras vadības idealizēšana un demokrātijas "vājuma" kritika.
- Vardarbības vai fiziska spiediena glorificēšana kā "tīrīšanas" līdzeklis.
- Populistiska retorika, kas apvieno "tauta" pret "elitēm" un "ārējiem ienaidniekiem".
Piemēri no mūsdienu pasaules:
1. Alternatīvā partija Vācijā (AfD) – Tās daļa piekopj etnonacionālistisku retoriku, noliedz Vācijas vēsturisko atbildību par holokaustu un pretojas imigrācijai, ko dēvē par "apdraudošu vācu identitāti".
2. Zelta Ausrīs partija Grieķijā – Atklāti neonacistiska organizācija, kas izmanto vardarbību pret imigrantiem un popularizē etniski tīras Grieķijas ideju.
3. Krievijas nacionālistiskās kustības (piem., "Krievu nacionālā vienība") – Propagandē slāvu supremasiju, agresīvu antiebreju un antiimigrantu nostāju, bieži atbalstot Kremli kā "krievu pasaules" aizstāvi.
4. "Proud Boys" ASV – Labēji ekstrēmistiska grupa, kas apvieno nacionālistisku, maskulīnu un antīimigrācijas retoriku, aktīvi piedalījusies politiskajās sadursmēs.
Svarīgi atzīmēt: Neofašisms mūsdienās reti atklāti pieņem fašisma simboliku (piem., svastikas), bet izmanto kodētu valodu ("tradīcijas", "identitāte", "drošība") un bieži slēpjas aiz populisma un konservatīvisma. Tas aktīvi izmanto sociālos medijus un krīzes laikā pieaugošu sabiedrības neapmierinātību.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.