"Nejēdzība" nozīme:
Tas ir abstrakts lietvārds, kas apzīmē bezjēdzību, nesaprašanu, muļķību vai bezsatura saturu. Vārds izsaka kaut ko bez loģikas, jēgas vai skaidrības.
Piemēri lietojumā:
1. Sarunvalodā:
"Viņa runāja tik daudz, bet tā bija tīra nejēdzība – neko saprotamu nevarēja izsekot."
(Nozīme: bezjēdzīga, nesakarīga runa)
2. Par darbu vai tekstu:
"Šis pētījuma secinājums ir pilnīga nejēdzība – dati nekādā veidā neatbalsta izteiktos apgalvojumus."
(Nozīme: bezpamatota, muļķīga ideja)
3. Ikdienas situācijā:
"Kāpēc tu dari šo nejēdzību? Tas nevedīs pie nekāda rezultāta!"
(Nozīme: bezjēdzīga, nepraktiska darbība)
Sinonīmi: muļķība, absurds, nesakarība, tukšas runas.
Antonīmi: jēga, saprāts, loģika, saturīgums.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.