Neiralģija ir medicīnisks termins, kas apzīmē akūtu, asu, šaujošu sāpju lēkmi pa nerva gājienu. Tā rodas nerva kairinājuma vai bojājuma rezultātā, un sāpes bieži vien ir īslaicīgas, bet atkārtojošas.
Īss skaidrojums:
Tās ir nerva sāpes, kas parasti saistītas ar konkrēta nerva funkcionālu traucējumu, nevis audu bojājumiem (piemēram, iekaisumu).
Piemēri:
1. Trīsšķautņu neiralģija – viens no sāpīgākajiem veidiem, kur sāpes "šauj" sejas apvidū (piemēram, lūpās, zodos, vaigā), bieži izraisot pat nelielu kustību vai pieskārienu.
2. Okcipitālā neiralģija – sāpes pakauša daļā, kas var izplatīties uz galvas virsotni, bieži saistītas ar pakauša nervu kairinājumu.
3. Interkostālā neiralģija – sāpes ribu apvidū, kas pastiprinās elpojot, klepojot, bieži maldīgi uztveramas kā sirdslēkmes.
Bieži saistīta ar:
- Nervu saspiešanu (piemēram, hernijas diska dēļ)
- Infekcijām (piemēram, pēc herpesa – "postherpētiskā neiralģija")
- Traumām vai diabēta komplikācijām (diabētiskā neiropatija).
Ja rodas šāda rakstura sāpes, vienmēr vajadzētu konsultēties ar ārstu, lai noteiktu cēloni un iegūtu atbilstošu ārstēšanu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.