necilvēcība
"Necilvēcība" nozīme:
Tas ir abstrakts lietvārds, kas apzīmē cilvēciskās cieņas, līdzjūtības un morāles trūkumu — rīcību vai attieksmi, kas ir nežēlīga, bezsirdīga, pazemojoša vai pretēja cilvēka pienākumam rīkoties ar empātiju un godīgumu.
Piemēri lietojumā:
1. Vēsturisks konteksts:
Kara laikā daudzi cieta no necilvēcības — ieslodzītie tika spīdzināti un badā mētuši.
2. Sociālā vide:
Bēgļu apstākļu nolaidība robežnometnēs atklāja valdības rīcībā slēpto necilvēcību.
3. Ikdienas situācija:
Dzīvnieku nežēlīga izmantošana izpaus kailu necilvēcību, nevis nepieciešamību.
Sinonīmi:
Bezsirdība, nežēlība, cietsirdība, barbarisms.
Antonīmi:
Cilvēcība, līdzjūtība, žēlsirdība, humānisms.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.