nazariete
"Nazariete" (arī "nazarīts" vai "nazirejs") ir termins, kas cēlies no ebreju vārda "nazīr", kas nozīmē "veltīts" vai "atdalīts". Senajā Izraēlā tas apzīmēja cilvēku, kas ar īpašu solījumu (votu) uz laiku vai uz mūžu veltīja sevi Dievam, ievērojot trīs galvenos aizliegumus:
1. Nedzert alkoholisko dzērienu (arī vīnogu produktus).
2. Neskūt matus (garie mati kā svētuma simbols).
3. Neskart mirušu līķi (lai saglabātu rituālo tīrību).
Piemēri:
1. Bībeles personības – slavenākais nazariets ir Samsons (Tiesu grāmata 13–16), kuram spēks slēpās matos. Cits piemērs ir Jana Kristītājs (Lūkas evaņģēlijs), kurš dzīvoja tuksnesī, ēda kustenes un medu, nēsāja apģērbu no kamieļu spalvām.
2. Mūsdienu lietojums – dažās kristīgajās kopienās (piemēram, dažās baptistu draudzēs) pastāv "nazarietu" kustība, kas uzsver atturību no alkohola un svešiem ieradumiem kā dievbijības izpausmi.
3. Simboliska nozīme – vārdu dažreiz lieto metaforiski, apzīmējot cilvēku, kas dzīvo askētiski vai stingri ievēro noteiktus principus (piemēram: "Viņš dzīvo kā nazariets – bez alkohola un izklaidēm").
Īsumā: Nazariets ir religiōzs solījums/vots, kurā cilvēks uz laiku vai uz mūžu atsakās no noteiktiem priekiem un sociālām normām, lai pilnībā veltītu sevi Dieva kalpošanai.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.