"Mulla" ir aizgūts vārds no turku valodas (arābu izcelsmes), kas latviešu valodā lietots vairākās nozīmēs:
1. Islāma garīdznieks – cilvēks, kas pilda reliģiskos pienākumu musulmaņu kopienā (līdzīgs kā imāms, bet bieži ar mazāku autoritāti).
2. Skolotājs – īpaši reliģiskās izglītības iestādēs (piemēram, medresē).
3. Nogurušs, mazkustīgs cilvēks (sarunvalodā, novecojis lietojums) – izsaka apātiju, garlaicību.
Piemēri:
1. Reliģiskā nozīme:
"Ciema mulla vada lūgšanu mošejā."
"Viņš studēja islāma teoloģiju, lai kļūtu par mullu."
2. Skolotāja nozīme:
"Bērnībā viņš mācījās pie vietējā mullas, kurš mācīja Korānu."
3. Sarunvalodas nozīme (reti lietots):
"Neesi tāds mulla! Izdari kaut ko aktīvāku!" (kā pārnesuma nozīme – "gļēvulis", "kūtrs").
Piezīme: Mūsdienās latviešu valodā vārds "mulla" galvenokārt asociējas ar islāma garīdznieku, bet literatūrā var sastapt arī citās nozīmēs.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.