"Muklaine" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē mazas, lēnas, bieži dūmakainas upītes vai strauta veidolu. Tas bieži tiek lietots dzejā vai aprakstošā valodā, lai radītu konkrētu ainavisku vai sentimentālu noskaņojumu.
Piemēri lietojumā:
1. Dabā:
"Meža dziļumā viņš sastapa klusu muklaini, kas vijās starp vecajiem ozoliem."
2. Pārnestā nozīmē (par runu, domām):
"Viņa balss bija kā muklaine — mierīga un nepārtraukta."
3. Dzejā:
"Muklaines šalkoņa aizvijas naktī,
kā atmiņu pavediens pelēks un tīrs."
Vārds cēlies no pamatnes "mukt" (lēni plūst, rāpot) un piedēkļa "-laine", kas norāda uz plūšanu vai veidošanos. Tas ir retāk lietots, bet saglabājis vietu literārajā valodā kā izteiksmīgs apzīmējums.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.