"Muciņa" ir latviešu valodas vārds, kas nozīmē maza muce (trauks) vai neliela, apaļa pudele (parasti no stikla vai keramikas).
To lieto, lai apzīmētu nelielu trauku glabāšanai, bieži vien ar korķi, vai arī kā mīļvārdu.
Piemēri:
1. Glabāšanai:
"Vecmāmiņa glabāja medu mazā stikla muciņā."
"Iegādājos sīrupa muciņu ar hermētisku vāku."
2. Mīļvārdā (sarunvalodā):
"Nāc šurp, mana mazā muciņa!" (bērnam vai mīļotajam, it kā uzrunājot to kā "apaļo" vai jauku radījumu).
"Viņa nopirka burciņu – tik jauka, sīka muciņa."
3. Vēsturiski/folklora:
"Pasakās burvis glabāja dziedinošo dzērienu zelta muciņā."
Īsāk:
"Muciņa" = maza muce (trauks) vai mīļš apzīmējums kādam/skam.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.