Morfoģenēze (no grieķu: morphē — "forma" un genesis — "radešanās, izcelsme") ir bioloģisku formu veidošanās un attīstības process organismā vai tā daļās. Tas ietver šūnu, audu un orgānu organizāciju telpā, kas noved pie raksturīgas struktūras.
Īsumā:
Tas ir formas veidošanās mehānisms augos un dzīvniekos, kas nosaka to uzbūvi.
Piemēri:
1. Cilvēka embrija attīstībā — no vienas apaugļotas olšūnas veidojas sarežģīti orgāni (piemēram, smadzenes, sirds) ar noteiktu formu un atrašanās vietu.
2. Kaktusa adatu veidošanās — lapas pārveidojas par adatām, lai samazinātu ūdens zudumu tuksneša apstākļos.
3. Tauriņa spārnu rakstu veidošanās — šūnu mijiedarbība un ģenētiskie mehānismi rada simetriskus un sarežģītus rakstus.
Papildus:
Morfoģenēzi regulē ģenētiskā informācija, hormonālie signāli un vides faktori. Tās pētīšana palīdz izprast vīžu attīstību, orgānu reģenerāciju un evolūciju.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.