"Moralizēšana" nozīmē uzstāšanos uz noteiktiem morāles principiem vai vērtībām, bieži vien sludinot tos citiem, it īpaši pārmetuma vai pārmācības tonī. Tas var būt arī nevēlīga mēģinājuma uzsvērt, kas ir "pareizi" vai "nepareizi", nereti ignorējot situācijas nianses vai citu cilvēku pieredzi.
Piemēri:
1. Ikdienas situācijā:
"Nevajag tikai moralizēt par veselīgu uzturu, ja pats katru vakaru ēd čipsus."
(Šeit uzsvērts, ka cilvēks sludina morāli, bet pats to neievēro.)
2. Sabiedriskajā diskursā:
"Viņa runā par ģimenes vērtībām, taču tā vairāk izklausās pēc tukšas moralizēšanas, nevis reālas atbalsta piedāvāšanas."
(Norāda uz virspusēju morālu sludināšanu bez praktiskas darbības.)
3. Mākslas vai literatūras kontekstā:
"Šis romāns nav tikai vienkārša moralizēšana – tas rada sarežģītus varoņus ar reāliem iekšējiem konfliktiem."
(Te moralizēšana tiek pretstatīta dziļākai, daudzpusīgai attēlojumam.)
Īsumā: Moralizēšana bieži saistās ar spriedumu, pārmācību vai veidošanu par "labu piemēru", nereti radot nepatiku vai pretdarbību, jo tā var likties augstprātīga vai nepiedienīga.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.