morālists
"Morālists" nozīme:
Persona, kas stingri ievēro un aizstāv morāles normas, bieži vien uzsvērto un nepārliecinošu veidā. Morālists bieži mēģina citus pamācīt, kritizēt vai uzlabot pēc saviem ētikas principiem, dažkārt pat uzskatot sevi par pārāku citiem.
Piemēri lietojumā:
1. Dienas sarunā:
"Viņš ir īsts morālists — vienmēr norāda uz citiem, kā viņiem būtu jādzīvo, pats neradot ideālu piemēru."
2. Literatūrā / rakstos:
"Rakstnieks darbā attēlo morālistu, kas sludināja šķīstību, bet pats slēpa tumšus noslēpumus."
3. Vēsturiskā kontekstā:
"Viktorijas laikmeta morālisti bieži nosodīja sabiedrības brīvības, uzskatot tās par morāla sabrukuma pazīmēm."
Saistītie jēdzieni:
- Morālisms — pārspīlēta uzsvēršana uz morāli, bieži vien bez praktiskas saprašanas.
- Pretstatā morālistam varētu būt pragmatisks vai tolerants cilvēks.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.