morālisms
"Morālisms" nozīme īsumā:
Tas ir pārlieku stingrs, dogmatisks vai pat augstprātīgs uzstāšanās uz morāles normām, bieži vien bez praktiskas saprašanas vai žēlastības. Morālisms var izpausties kā mācīšana, kas koncentrējas uz ārējām formām, nevis uz patiesu ētiskās izpratnes dziļumu.
Piemēri:
1. Skolotājs, kurš bez izskaidrojumiem un diskusijas stingri sodis skolēnus par nelielām kļūdām, uzskatot, ka "noteikumi ir noteikumi", rīkojoties pēc burtiskas morāles, nevis cenšoties izprast situāciju.
2. Persona sabiedrībā, kas nepārtraukti kritizē citus par nelieliem morāliem pārkāpumiem (piemēram, nelietošanu vārdu "lūdzu"), bet pati ignorē lielākas ētiskas problēmas, piemēram, nepatiesību vai nepiedalīšanos palīdzībā citiem.
3. Reliģisks sludinātājs, kurš uzstāj uz burtiskiem morāles principiem, nepielāgojot tos reālajām cilvēku vajadzībām, un nosoda ikvienu, kas neatbilst ideālam, neņemot vērā apstākļus vai cilvēku iespējas.
Īsumā: Morālisms bieži vien tiek uztverts negatīvi, jo tas liek priekšā formālu morāli, nevis patiesu cilvēcību un izpratni.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.