monoms
"Monom" ir matemātiskais termins, kas apzīmē vienu algebrisko izteiksmi, kas sastāv no:
- koeficienta (skaitļa) un
- viena vai vairākiem mainīgajiem, kas paaugstināti naturālajos pakāpēs (nenegatīvi veseli eksponenti).
Īsumā: Monoms ir reizinājums starp skaitli un mainīgajiem (piemēram, \(3x^2y\)).
Piemēri:
1. \(5x\) — koeficients 5, mainīgais \(x\) pirmajā pakāpē.
2. \(-2a^2b^3\) — koeficients -2, mainīgie \(a^2\) un \(b^3\).
3. \(7\) — tikai skaitlis (var uzskatīt par monomu bez mainīgajiem).
4. \(x^4\) — koeficients 1 (netiek rakstīts), mainīgais \(x\) ceturtajā pakāpē.
5. \(-\frac{3}{4}mn\) — daļskaitlis kā koeficients, mainīgie \(m\) un \(n\).
Kas NAV monoms:
- \(2x^{-1}\) — eksponents nav naturāls skaitlis.
- \(\sqrt{x}\) — rakstāms kā \(x^{1/2}\), eksponents nav vesels.
- \(x + y\) — tā ir summa, nevis reizinājums (tas ir binoms).
- \(\frac{3}{x}\) — tas ir \(3x^{-1}\), eksponents -1.
Monoms vienmēr ir viena loceklis bez saskaitīšanas/atņemšanas zīmēm iekšienē.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.