"Mītiņš" ir latviešu valodas vārds, kas nozīmē mazs mīts vai leģenda — īss, vienkāršs stāsts ar izglītojošu vai simbolisku nozīmi, bieži vien par dabas parādībām, dzīvniekiem vai seniem notikumiem.
Piemēri:
1. Senajiem grieķiem bija daudz mītiņu par saviem dieviem — piemēram, stāsts par Prometeju, kas nozaga uguni cilvēkiem.
2. Bērniem patīk klausīties mītiņus par zvaigznēm un to rašanos — piemēram, leģenda par Lielo Lāci.
3. Tas ir tikai jauks mītiņš, lai izskaidrotu, kāpēc lapsai ir liela aste — izdomāts stāsts ar morāli.
Vārds bieži lietots, lai apzīmētu vienkāršotus, bērniem domātus stāstus vai arī neviltotus izdomājumus (piemēram: "Tas ir tikai mītiņš, nevis patiesība").
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.