mīlule
"Mīlule" ir latviešu valodas samazinājuma forma no vārda "mīļais" vai "mīļā", un to lieto kā maigu, mīļu apzīmējumu cilvēkam, kuru ļoti mīl vai kuram jūtas tuvs. Tas ir līdzīgs kā "mīļais", "mīļā", "mīlulis" vai "mīkstinājums".
Nozīme īsumā:
Maigs, mīļš apzīmējums mīļam cilvēkam (bieži vien partnerim, bērnam vai tuvam draugam).
Piemēri lietojumā:
1. Partneriem:
"Labrīt, mīlule! Kā tu šodrīt juties?"
"Paldies par visu, mīlule. Es tevi mīlu."
2. Bērniem vai tuviniekiem:
"Nāc šurp, mīlule, apskauj mammu!" (runājot ar mazu bērnu)
"Vai mīlule jau ir apēdusi brokastis?"
3. Draudzīgā kontekstā (retāk):
"Hei, mīlule, palīdzi man ar šo somu, lūdzu!" (var izmantot starp tuvām draudzenēm)
Svarīgi:
Vārds "mīlule" ir ļoti neformāls un maigs, tāpēc to lieto tikai tuvās attiecībās. Tas nereti atrodams mīlestības sarunās, dziesmu tekstos vai mājās. Lietošana svešiniekam varētu būt nepiemērota.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.