"Mīkstčaulība" nozīme:
Tas ir vārds, kas apzīmē pārāk maigumu, pārāk lielu piekāpību vai vājprātību, īpaši attiecībā uz disciplīnu, prasībām vai izturēšanos pret citiem. Bieži lietots, lai raksturotu cilvēku, kurš neprot būt stingrs, pārāk daudz atvadas vai izvairās no konfliktiem, kā arī situācijas, kur trūkst stingrības.
Piemēri:
1. Par vecākiem:
"Viņu bērni ir nepaklausīgi, jo vecākiem ir mīkstčaulība — viņi nekad neuzliek robežas."
2. Par vadītāju darbā:
"Projekts kavējas, jo vadītāja mīkstčaulība dēļ darbinieki nepilda termiņus."
3. Par izglītību:
"Skolotāja mīkstčaulība noveda pie tā, ka klase kļuva nekontrolējama."
Sinonīmi: pārāk maigums, vājprātība, piekāpība, bezmugurkaulība.
Antonīmi: stingrība, konsekvence, noteiktība, stingrs raksturs.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.