mikrosporas
Mikrosporas (no grieķu: mikros — 'mazs' + spora — 'sēkla') ir vienšūnu, bezdzimuma vairošanās struktūras, kas veidojas augiem, sēnēm un dažiem vienšūņiem. Tās parasti ir ļoti mazas (mikroskopiskas) un kalpo organismu izplatīšanai vai dzimumvairošanās ciklā.
Galvenās nozīmes:
1. Botānikā — augu (piemēram, papardes, kailsēkļi) dzimumvairošanās cikla sastāvdaļa, kas veidojas mikrosporānijās. No mikrosporām attīstās putekšņgraudiņi (vīrišķās dzimumšūnas nesēji).
2. Mikoloģijā — dažu sēņu (piemēram, pelējums) bezdzimuma vairošanās sporas.
3. Medicinā — dažu parazītu (piemēram, mikrosporīdiju) izturīgas formas, kas izraisa infekcijas.
Piemēri:
1. Augi — priežu un citu skujkoku putekšņi sastāv no mikrosporām, kas attīstās putekšņgraudiņos. Tās vējā izplatās un apputeksnē olnīcas.
2. Papardes — mikrosporas veidojas speciālos maisiņos (mikrosporānijās) un, nokļūstot mitrā vidē, aug par vīrišķiem priekšaugiem (gametofītiem).
3. Sēnes — pelējuma sēnes (piemēram, Aspergillus) veido mikrosporas, kas viegli izplatās gaisā un var izraisīt elpceļu alerģijas.
4. Parazīti — mikrosporīdiju (piemēram, Enterocytozoon bieneusi) mikrosporas inficē cilvēku zarnu epitēlija šūnas, izraisot caureju.
Īsumā: Mikrosporas ir mikroskopiskas sporas, kas nodrošina organismu vairošanos un izplatīšanos dažādās bioloģiskajās grupās.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.