"Miezeris" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē nelielu, nabadzīgu vai nožēlojamu māju, būdu vai mājokli — bieži vien nolietotu, ēku ar sliktiem apstākļiem.
Piemēri lietojumā:
1. "Vecais kalējs dzīvoja meža malā kādā nožēlojamā miezerī."
2. "Pēc kara daudzi bija spiesti mīt miezeros, kam trūka pat pamata ērtību."
3. "Viņš savu māju dēvēja par miezeri, jo tā bija pilna ar plaisām un caurumiem."
Sinonīmi: būda, šķūnis, lāpsta, namiņš (nolietots), pauperu mājoklis.
Piezīme: Vārds nereti lietots ar nicinošu vai žēluma nokrāsu, uzsverot nabadzību vai nožēlojamu stāvokli.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.