mietiņš
"Mietiņš" ir latviešu valodas vārds, kas nozīmē mazs miets vai nazītis (īpaši ar īsu asmeni un biezu kātu). Tas bieži tiek lietots, lai apzīmētu nelielu, parasti asu instrumentu vai ierīci, kas līdzīga mietam.
Piemēri lietojumā:
1. Mājsaimniecībā:
"Vecmāmiņa izmanto mietiņu, lai notīrītu burkānu mizas."
(Šeit "mietiņš" var būt neliels nazis vai pīlītis dārzeņu tīrīšanai.)
2. Amatniecībā/rokdarbos:
"Galdnieks ar mietiņu izgrieza smalku rakstu koka virsmā."
(Var nozīmēt speciālu mazu instrumentu apstrādei.)
3. Dzīvnieku aprakstā (sarunvalodā):
"Tas suns ir kā mietiņš — mazs, bet asais zobi!"
(Līdzinājums par mazumu un asumu.)
4. Folklora/vēsturiski:
"Senajos laikos mietiņus izmantoja arī kā ieročus vai ikdienas piederumus."
(Atsauce uz mazu asu priekšmetu.)
Svarīgi: Kontekstā "mietiņš" dažreiz tiek lietots arī kā diminutīvs (mazinoša nozīme) no vārda "miets" — piemēram, "bērns rotaļājās ar koka mietiņu" (mazs mietiņš kā rotaļlieta).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.