"Miestinieks" ir vārds, kas latviešu valodā apzīmē pilsētnieku — cilvēku, kas dzīvo pilsētā (ne laukos). Tas ir sinonīms vārdam "pilsētnieks", bet tiek lietots retāk, galvenokārt literatūrā vai vēsturiskā kontekstā.
Īss skaidrojums:
"Miestinieks" nozīmē pilsētas iedzīvotājs.
Piemēri:
1. Vēsturisks konteksts:
"19. gadsimtā miestinieki bieži nodarbojās ar amatniecību un tirdzniecību."
(Šeit "miestinieks" norāda uz pilsētā dzīvojošo iedzīvotāju ar noteiktām sociālām vai profesionālām īpašībām.)
2. Literārs piemērs:
"Vecais miestinieks ik rītu devās pastaigā pa bruģētajām ieliņām."
(Rakstnieks var izmantot "miestinieks", lai radītu nokrāsu vai arhaisku pieskaņu.)
3. Salīdzinājums ar "lauku iedzīvotāju":
"Miestiniekiem bija pieejamas labākas skolas un veikali nekā lauciniekiem."
(Parāda kontrastu starp pilsētas un lauku dzīvi.)
Piezīme: Mūsdienu sarunvalodā parasti lieto "pilsētnieks", nevis "miestinieks". Vārds "miestinieks" var būt sastopams folklorā, vēstures aprakstos vai dzejā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.