micēlijs
"Micēlijs" ir sēņu augšanas forma, kas sastāv no sazaroja pavedienveida hifu tīkla (hifas ir sēņu šūnu pavedieni). Tas ir sēnes pamatķermenis, kas parasti atrodas zemē vai citā barotnes iekšienē, un no kura virspusē aug redzamie augļķermeņi (piemēram, cepurīšu sēnes).
Īsumā: micēlijs = sēnes "sakņu sistēma" vai pamata augšanas tīkls.
Piemēri:
1. Dabā:
Mežā zem veca celma var redzēt baltu, pūkainu vai pavedienveida audu — tas ir micēlijs, kas izplatās augsnē un uzsūc barības vielas. No tā pēc tam var izaugt sēnes augļķermeņi.
2. Lietošana cilvēku darbībā:
- Ēdamo sēņu audzēšana: Piemēram, piešķirot micēliju uz sterilizētiem graudiem, tas aug un pēc tam veido sēnes (piemēram, austrumu piepūšķēm).
- Bioremediācija: Dažu sēņu micēlijs tiek izmantots piesārņotu augšņu attīrīšanai, jo tas spēj sadalīt toksīnas.
3. Mikoloģijas pētījumos:
Mikologi micēliju izmanto, lai pētītu sēņu ģenētiku, augšanas apstākļus vai mijiedarbību ar augiem (mikoriza).
Vienkāršots salīdzinājums: Ja sēni salīdzina ar ābeli, tad augļi (āboli) = sēnes augļķermeņi, bet saknes un zari = micēlijs.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.