mikoriza
Mikoriza ir savstarpēji izdeviga simbioze (abpusēji labvēlīga saikne) starp augu saknēm un sēnītēm. Šajā attiecībā:
- Augs nodrošina sēnītei ogļhidrātus (cukurus), ko tas ražo fotosintēzes laikā.
- Sēnīte palīdz augam uzņemt ūdeni un barības vielas (īpaši fosforu un slāpekli) no augsnes, kā arī pasargā saknes no patogēniem.
Galvenie tipi:
1. Ektomikoriza – sēnītes hifas aptīt saknes ārpusē, veidojot "mikorizas apmetni". Bieži sastopama pie kokiem (egles, priedes, ozoli).
2. Endomikoriza – sēnītes hifas iekļūst saknes šūnās. Raksturīga lielākajai daļai lauksaimniecības augu (piemēram, graudaugi, dārzeņi).
Piemēri:
- Meža ekosistēmās: Bērzs + Amanita muscaria (mušmires) – ektomikoriza.
- Lauksaimniecībā: Kukurūza vai tomāti + arbuskulārās mikorizas sēnītes (piemēram, Glomus ģints) – endomikoriza.
- Orhidejās: Orhideju sēklas bez mikorizas sēnītēm nevar dīgt, jo tām nepieciešama sēnītes palīdzība barības vielu iegūšanai.
Mikorizas ir kritiski svarīgas ekosistēmu veselībai, uzlabojot augu augšanu un palīdzot augsnes veidošanās procesos.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.