mežatundra
Mežatundra ir pārejas josla starp mežu (taigu) un tundru, kurā koku augšanu ierobežo bargie klimatiskie apstākļi. Šajā zonā koki (parasti skujkoki, piemēram, eglītes vai priedes) aug reti, zemu un bieži ir deformēti, bet starp tiem plaši izplatījas tundras veģetācija – sūnas, ķērpji, krūmi.
Īss definīcija:
Tā ir reti kokiem apaugusi teritorija, kas atrodas uz ziemeļiem no taigas, bet uz dienvidiem no tundras.
Piemēri:
1. Ģeogrāfiski reģioni:
- Ziemeļu daļa Kanādā (piemēram, Labradoras pussala)
- Ziemeļrietumu Krievijā (piemēram, Kolas pussala)
- Ziemeļskandināvijā (Zviedrijas, Norvēģijas, Somijas ziemeļu daļas)
2. Raksturīga ainava:
- Reti, zemas priedes vai eglītes, kas izskatās kā "flag trees" (koki ar vienpusējām zarotnēm no vēja)
- Plaši purvu un ezeru klājumi
- Zemie krūmi (piemēram, bērzi, kārpainīši) un sūnu paklāji
Būtība: Mežatundra apvieno taigas un tundras pazīmes, veidojot unikālu ekosistēmu, kurā augi un dzīvnieki (piemēram, ziemeļbrieži, lūši, lemingsi) ir pielāgojušies gan meža, gan atklātas teritorijas apstākļiem.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.