"Mežamāte" latviešu folklorā ir meža dieviete vai gariņš, kas valda mežā un rūpējas par meža dzīvniekiem un augiem. Tā ir gudra, bieži attēlota kā vecāka sieviete, kas var gan palīdzēt cilvēkiem (rādot ceļu, dziedinot), gan sodīt tos, kas mežā izdara ļaunumus (piemēram, izposta mežu, mētājot atkritumus).
Piemēri lietojumā:
1. Tēlaini par mežu:
"Šis vecais, klusais mežs it kā pieder mežamātei – visi dzīvnieki un koki viņai paklausa."
2. Par cilvēku, kas mīl mežu:
"Mūsu vecmāmiņa zina katru celiņu mežā – tiešā kā mežamāte!"
3. Folklora:
"Leģendās mežamāte bieži palīdz apmaldījušiem mežā atrast ceļu mājup, ja viņi izrāda cieņu pret dabu."
Saistītie jēdzieni:
- Meža māte (līdzīgs nosaukums tautasdziesmās).
- Meža gars – vispārīgāks termins.
- Pretstats: Meža tēvs (retāk lietots).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.