mežaine
"Mežaine" nozīme:
Tas ir apvidvārds, kas apzīmē mežainu apvidu, mežiem bagātu apkārtni vai meža zemes virsmu. Vārds izsaka vietu, kur dominē meži, bieži lietots, lai raksturotu ainavu.
Piemēri lietojumā:
1. Ainavas aprakstā:
"Šīs novada mežaines klāj biezi priedes un egles."
2. Ģeogrāfijā/ceļojumu aprakstos:
"Tūrists devās pārgājienā pa Vidzemes mežainēm."
3. Dzejā/mākslas tekstos (ainaviskums):
"Klusumā viņš ieraudzīja zaļo mežaini, kas sniedzās līdz pat horizontam."
Skaidrojums:
Vārds "mežaine" cēlies no "mežs", ar piedēkli "-aine", kas norāda uz vietu vai teritoriju (salīdzini ar "purvaine", "kalnaine"). Tas nereti sastopams literatūrā un dabas aprakstos, lai uzsvērtu mežu pārākumu noteiktā apvidū.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.