meteņi
Meteņi ir latviešu tautas svētki, kas iezīmē ziemas beigas un pavasara gaidīšanu. Tie tiek svinēti 7 nedēļas pirms Lieldienām, parasti februāra beigās vai martā. Meteņos tradicionāli tiek mudināti ļaudis, lai atvadītos no ziemas, un svinēšana bieži saistīta ar pārgājieniem, masku valkāšanu, dziedāšanu, dejām un bagātīgu mielastu.
Galvenās nozīmes aspekti:
- Laika atzīme – ziemas noslēgums, pavasara gaidīšana.
- Tradīcijas – masku, pārgājienu un dziesmu svētki.
- Dzīves ritma maiņa – pāreja no ziemas miera uz aktīvāku laiku.
Piemēri lietojumam:
1. "Meteņos ciema bērni apgāja mājas ar tautiskām dziesmām, saņemot piedevām."
2. "Vecmāmiņa sacīja, ka meteņos vajadzētu ēst taukainu ēdienu, lai ziemu izdzīvotu stiprs."
3. "Meteņu svinībās ielās varēja redzēt dažādu masku valkātājus."
Etimoloģija: Vārds "meteņi" cēlies no vārda "mest" – senajos laikos ar šiem svētkiem saistīja arī lauku darbu sākšanu (zemes mest, apstrādāt). Dažreiz dēvēti arī par Pelnu dienu (atbilstošā diena pirms Lieldienām).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.