"Metazinātne" ir zinātņu par zinātnēm — pētnieciska joma, kas analizē pašas zinātnes principus, metodes, struktūru un ietekmi uz sabiedrību. Tā pārdomā zinātnisko praksi, nevis veic konkrētus eksperimentus.
Galvenās nozīmes aspekti:
1. Zinātniskās metodes izpēte — kā zinātne "strādā".
2. Zināšanu robežu un ticamības analīze.
3. Zinātnes un sabiedrības attiecības (ētika, politika, vēsture).
Piemēri:
1. Zinātnes filozofija — pēta, kas padara zinātnisko teoriju "patiesu" vai "objektīvu" (piem., Kārlis Poppers falsifikācijas princips).
2. Zinātnes vēsture — analizē, kā zinātniskās revolūcijas maina pasaules uzskatu (piem., Darvina evolūcijas teorija sabiedrības ietekme).
3. Zinātnes socioloģija — pēta, kā zinātnieku grupas, finansējums vai kultūra ietekmē atklājumus.
4. Zinātnes komunikācija — kā zinātniskā informācija tiek pārveidota medijos vai politikā.
Ikdienas piemērs:
Diskusija par to, kāpēc klimata pārmaiņu pētījumi dažkārt tiek apstrīdēti, ietver metazinātniskus jautājumus par pierādījumu interpretāciju, ekspertu autoritāti un zinātnes lomu politikā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.