metasomatisms
Metasomatisms (no grieķu valodas: _meta_ — 'pārmaiņas', _soma_ — 'ķermenis') ir ģeoloģisks process, kurā iežu ķīmiskais sastāvs mainās šķidrumu (bieži vien karstu ūdens šķīdumu vai magnētiskiem šķidrumiem) ietekmē, bet iežu struktūra paliek gandrīz nemainīga. Tas notiek, kad šķidrumi, kas nāk no magmas vai citiem avotiem, izšķīdina sākotnējos minerālus un aizvieto tos ar jauniem, nemainot iežu cieto agregātstāvokli.
Īsumā:
Metasomatisms ir iežu ķīmiskā pārveidošana bez kausēšanās, kurā vielas tiek aizvietotas ar šķidrumu palīdzību.
Piemēri:
1. Serpentinizācija — ultramafiskie ieži (piemēram, peridotīts) mijiedarbojas ar ūdeni, veidojot serpentīnītu.
2. Fenitizācija — karbonatītu vai sārmaino magmu ietekmē apkārtējie ieži (piemēram, granīts) tiek bagātināti ar Na, K, Fe.
3. Skarnu veidošanās — karstie šķīdumi, kas saistīti ar magmu, mijiedarbojas ar karbonātu iežiem (piemēram, kaļķakmeni), veidojot kalcija un magnija silikātus (piemēram, granātus, piroksēnus).
4. Greizena veidošanās — granītu vai vulkānisko iežu mijiedarbība ar karstiem šķidrumiem, bagātinot tos ar fluoru, litiju un ciematus (piemēram, topāzs, turmalīns).
Galvenā atšķirība no metamorfisma:
Metasomatismā notiek vielu apmaiņa ar vidi, bet parastā metamorfismā ieži pārveidojas galvenokārt temperatūras un spiediena ietekmē bez būtiskas ķīmiskas sastāva maiņas.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.