Metālorganisks (angļu: organometallic) ir ķīmijas termins, kas apzīmē savienojumus, kuros tieši ir saistīts metāla atoms ar oglekļa atomu no organiska fragmenta (piemēram, alkila, arila grupa). Šie savienojumi parasti satur metāla–oglekļa (M–C) saiti.
Galvenās iezīmes:
- Satur vismaz vienu metāla–oglekļa saiti.
- Metāls var būt gan tipisks metāls (piemēram, Na, Mg), gan pārejas metāls (Fe, Pd, Pt), gan pusmetālis (Si, B).
- Izmanto organiskajā sintēzē, katalīzē, materiālu zinātnē.
Piemēri:
1. Grignarda reaģents – metilmaģnija bromīds (CH₃MgBr) – izmanto ogļūdeņražu ķēžu pagarināšanai.
2. Ferocēns – (C₅H₅)₂Fe – "sendviču" savienojums ar dzelzi starp diviem ciklopentadienila gredzeniem.
3. Tetrakis(trifenilfosfīna)palādijs(0) – Pd[P(C₆H₅)₃]₄ – katalizators šķērssavienojumu veidošanai organiskajā sintēzē.
4. Tetrametilsilāns – Si(CH₃)₄ – silīcija organometāliskais savienojums, ko izmanto pusvadītāju ražošanā.
Praktiskā nozīme:
- Katalizatori rūpnieciskās ķīmijas procesos (piemēram, polietilēna ražošana).
- Farmaceitiskajā sintēzē (zāļu aktīvo vielu iegūšana).
- LED un saules bateriju materiālos.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.