"Mesiānisms" ir reliģiska vai filozofiska koncepcija, kas balstās uz ticību mesijas – glābēja vai atbrīvotāja – ierašanos. Tas parasti ietver cerību uz dievišķi izraudzītu personu, kas atjaunos harmoniju, atbrīvos no ļaunuma vai izvedīs sabiedrību no krīzes.
Galvenās iezīmes:
- Ticība nākotnes glābējam ar pārdabiskām vai dievišķām spējām.
- Cerība uz radikālu pārmaiņu, taisnības atjaunošanu vai pestīšanu.
- Bieži saistīts ar apokaliptiskiem vai utopiskiem motīviem.
Piemēri:
1. Jūdaisms – gaidītais Mesija (hebreju: Mašiah), kas atjaunos Dieva valstību uz zemes un atnesis mieru.
2. Kristietība – Jēzus Kristus tiek uzskatīts par Mesiju, kas atnāca, lai glābtu cilvēkus no grēkiem.
3. Islāms – dažās tradīcijās gaidāmais Mahdi, kas pirms Patiesās dienas atjaunos taisnību.
4. Politiskais mesiānisms – piemēram, komunisma idejā par proletariāta vēsturisko lomu kā "glābēja" no kapitalisma.
5. Popkultūra – tēli kā Neo filmā "Matrikss", kas simbolizē mesiānisku glābēju cilvēcei.
Īsumā: Mesiānisms izsaka universālu cilvēces ilgu pēc glābēja, kas atrisinās fundamentālas problēmas un ievedīs jaunu laikmetu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.