mērķtiecība
Mērķtiecība nozīmē konsekventu un apzinātu centību sasniegt noteiktu mērķi, parasti raksturojas ar neatlaidību, koncentrēšanos uz rezultātu un rīcību, kas vērsta uz uzdevuma izpildi.
Piemēri:
1. Studijās:
Students katru dienu veltīja trīs stundas mācībām, lai sesijā nokārtotu visus eksāmenus ar izcilību – tas izpaužas kā mērķtiecība.
2. Sportā:
Sportists katru rītu agri cēlās un stingri ievēroja treniņu plānu, gatavojoties sacensībām – viņa mērķtiecība bija redzama ikdienas disciplīnā.
3. Darbā:
Projektu vadītāja mērķtiecība izpaudās, kad viņš sistemātiski pārraudzīja visus uzdevumus, lai nodrošinātu darba pabeigšanu pēc termiņa.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.