"Mērierīce" ir lietvārds, kas latviešu valodā apzīmē mēra instrumentu, ierīci vai ierīci mērīšanai. Tas ir retāk lietots sinonīms vārdiem "mērinstruments", "mērīšanas ierīce" vai "mērīklis".
Īsumā:
Tas ir rīks, ar kuru nosaka fizikālos lielumus (garumu, svaru, temperatūru, spiedienu u.c.).
Piemēri lietojumā:
1. Vēsturisks konteksts:
"Senajos laikos par galveno mērierīci garumam kalpoja cilvēka plauksta vai pēda."
2. Tehniskā nozīme:
"Laboratorijā viņš uzmanīgi izvēlējās atbilstošo mērierīci, lai noteiktu šķidruma blīvumu."
3. Pārnestā nozīmē (retāk):
"Laiks ir visprecīzākā mērierīce cilvēka pacietībai."
Sinonīmi: mērinstruments, mērīšanas ierīce, mērīklis, mērīšanas līdzeklis.
Antonīmi: (tiešu antonīmu nav; pretējā jēdziena ziņā varētu būt "nemērāms objekts").
Vārds "mērierīce" biežāk sastopams literāros, speciālos vai vēsturiskos tekstos, nevis ikdienas sarunvalodā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.