meņševisms
Meņševisms (no krievu: меньшеви́зм) bija sociāldemokrātiska, mērena virzība Krievijas sociāldemokrātiskajā strādnieku partijā (KSDSP), kas 20. gadsimta sākumā pretojās boļševiku (Lenina vadītajai) radikālajai līnijai.
Galvenās iezīmes:
- Uzsvēra plašas sabiedrības atbalsta nepieciešamību (īpaši strādnieku un buržuāzijas) pirms revolūcijas.
- Uzskatīja, ka Krievija vispirms ir jāattīsta buržuāzi-j demokrātiskā kārtībā, pirms pāriet uz sociālistisku iekārtu.
- Bija kritizēti pret boļševiku centralizēto, autoritāro partijas modeli.
- Pēc 1917. gada Oktobra revolūcijas zaudēja ietekmi, jo boļševiki nostiprināja varu.
Piemēri:
1. 1903. gada KSDSP kongress — šķelšanās starp meņševikiem (mērenajiem, kuru līderis bija Jūlijs Martovs) un boļševikiem (Lenina radikālajiem).
2. 1917. gada Pagaidu valdība — pēc Februāra revolūcijas daži meņševiki (piemēram, Ļvovs, Kerenskis) piedalījās valdībā, cenšoties veidot demokrātisku režīmu, bet kritizēja boļševiku plānu uzreiz gāzt valdību.
3. Georgijas Demokrātiskā Republika (1918–1921) — valsts, kurā meņševiki īslaicīgi valdīja, līdz to iekaroja Sarkanā armija.
Īsumā: Meņševisms bija revolucionāra sociāldemokrātija bez boļševiku diktatūras metožiem, kas vēsturiski zaudēja cīņā par ietekmi Krievijā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.