"Mēlzieds" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē mēles pamatni — vietu, kur mēle savienojas ar mutes dibenu.
Īsskaidrojums:
Tas ir anatomisks termins, kas attiecas uz mēles sakni vai stiprinājuma vietu apakšžoklī.
Piemēri lietojumā:
1. Ārsts pārbaudīja pacienta mēlziedu, jo tur bija sāpes.
2. Mēlzieda iekaisums var radīt grūtības runāšanā un ēšanā.
3. Bērnam dzimstot, dažreiz mēlzieds ir pārāk īss, kas ierobežo mēles kustību (t.s. "mēles saite").
Sinonīmi: mēles sakne, mēles pamatne.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.