"Melnsimtniece" ir latviešu tautasdziesmās sastopams vārds, kas apzīmē jaunu sievieti (bieži vien jaunavu) melnās drēbēs — parasti sēru, vientulības vai bēdu simbolu.
Īss skaidrojums:
Tas ir saliktenis no "melns" (krāsa, kas asociējas ar sērām) un "simtniece" (no "simts", bet folklorā bieži lietots kā pastiprinājums — "simts reizes" vai "simts gadu"). Būtībā tas nozīmē "melnais bēdu cilvēks" vai "ilgu laiku sērojoša sieviete".
Piemēri no tautasdziesmām:
1. "Ai, mana māmiņa, melnsimtniece,
Kāpēc mani precēji par jaunu?"
— sieviete izsaka skumjas par agrīnu precībām, sevi saucot par "melnsimtnieci".
2. "Es biju meitiņa zaļumā,
Tagad esmu melnsimtniece."
— kontrasts starp jaunību (zaļums) un pašreizējām bēdām (melnumš).
Mūsdienu lietojums:
Vārds mūsdienās lietots reti, galvenokārt dzejā vai folklora kontekstā kā poētisks apzīmējums sērojošai sievietei. Dažkārt tas tiek lietots arī humoristiski, lai aprakstītu pārspīlētu skumju izpausmi.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.